sestdiena, 2018. gada 17. februāris

Bez Andersa nevar

Jūnasa Jūnasona svaigi tulkotais kriminālromāns latviešu valodā bija vienīgais, ko pagājušā gada Grāmatu izstādē uzmeklēju apzināti. Re, gads jau kā... Mājās tas tika nolikts pirmrindnieču kaudzē, taču pagājušā gadā grāmatas pie manis nāca no visām pusēm un arī šī kaudze nemitīgi papildinājās, bet, nocilājot Jūnasona grāmatu, es vienmēr sev teicu, ka šī būs kaut kad vēlāk - "desertā".
Nesen, "maisot lasāmo kokteili" slimošanas laikam, atradās vieta arī "Slepkavniekam Andersam un viņa draugiem (un dažiem labiem nedraugiem)". Ja nebūtu lasīts "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" (atceros, kā nespēju novaldīt smieklus, kaut citi jau gulēja 😆), izpaliktu zemapziņas tieksme salīdzināt. Es šoreiz gaidīju vairāk spriedzes, vairāk negaidītu pavērsienu...

Kā kļūt bagātam, paliekot ēnā vai arī - kas neriskē, tas nevinnē, - tā es uztvēru Joannas un Pēra rīcību šajā Jūnasona romānā. Pie pašu neveiksmēm daļu vainas var novelt uz dzimtām, no kurām cēlušies, taču abiem drosmes netrūkst, lai par partneri un apmuļkojamo izvēlētos nežēlīgo slepkavu Andersu. Pēc tam viņi ik pa laikam centīsies tikt no viņa vaļā, tomēr atkal un atkal satiksies, jo Anderss, neskatoties uz savām domāšanas spējām, ir lielisks naudas avots.

"Vienīgā patiesā problēma visā darbības jomā bija fakts, ka slepkavnieks, par spīti 
labajiem padomiem, pārāk reti spēja noteikt, kura ir labā, bet kura - kreisā puse; 
īpaši tas ietekmēja tos pasūtījumus, kuri paredzēja salauzt kājas vai rokas. (..)
Tad mācītājai ienāca prātā, ka viņiem uz Slepkavnieka Andersa kreisās dūres 
vajadzētu uzzīmēt lielu burtu K. Tam taču vajadzētu līdzēt? Slepkavnieks
piekrītoši pamāja, bet drošības labad tomēr ieteica uz otras rokas uzvilkt lielu L.
Šī ideja izrādījās gan spoža, gan dumja vienlaikus. Jo diemžēl tas, kas ir K Slepkavniekam
 Andersam, tam nelaimīgajam, kuram nākas stāvēt aci pret aci ar viņu, ir L." 

Kopīgais "bizness" sākas ar fiziskas ietekmēšanas pasūtījumiem, par kuriem mācītāja un administrators ievāc pirmo iemaksu no klientiem un neapstājas pat tad, kad Slepkavnieks Anderss pievēršas Dievam un paziņo, ka nevienam pāri vairs nedarīs. Beigās atliek tikai bēgšana. Naudai ir tendence izsīkt, tāpēc tiek izdomāts, kā arī ar Andersa jauno aizraušanos dzīvot bezrūpībā visiem trim. Šis rūpals beidzas ar cietumu vienam, bet pārējiem ar nopietnu izvēli starp naudu un dzīvību. Pēc pieticīgas un noslēgtas dzīves necilā mājoklī, pāris, kurš (gandrīz) likumīgi ir kļuvuši par sievu un vīru, apsver, ka teju vienīgā iespēja, kā tikt pie naudas, ir bērnu dzemdēšana un tai sekojošie pabalsti. Pateicoties grūtniecības dīvainībām, trijotne atkal satiekas, un tiek realizēta vēl viena ideja.

Kā jau var saprast, "desertā" nesaņēmu garšu, ko gaidīju, bet lasāms viegli, noteikti pieveicams dienā, divās. Vairāk par kaušanos un šaušanos ir izcelti šie divi blēži (ex mācītāja un ex administrators), kuri nedara melnos darbus, bet klusi savāc peļņas lielāko daļu. Tomēr Anderss nav vienkārša marionete - viņam ir gan slepkavas pagātne, gan savi mērķi, no kuriem viņš negrasās atteikties, tāpēc pārīša smadzenēm nākas pasvīst.

"Neviens taču nevēlējās tikt sadalīts gabalos, lai kāds arī 
būtu to skaits, jo pat divi jau būtu par daudz."

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru